Osteoporoze ir hroniska, progresējoša kaulu sistēmas slimība, kurai raksturīga kaulu masas samazināšanās un pārmaiņas kaulu mikrostruktūrā, kas veicina kaulu trauslumu un palielina lūzumu risku. Biežākās lūzumu vietas ir muguras skriemeļi, gūžas kauls, apakšdelma kauli.

Veicinošie faktori, kādos gadījumos jādomā par osteoporozi?​

• ilgstoša medikamentu lietošana (piem., glikosteroīdi);
• blakusslimības (hroniskas iekaisuma slimības, hormonālas slimības);
• vecums (sievietēm 65+ un vīriešiem 70+ rekomendēts ik gadu veikt profilaktisko pārbaudi);
• menopauze;
• slaida ķermeņa uzbūve;
• mazkustīgs dzīvesveids;
• smēķēšana, bieža alkohola lietošana;
• radiniekiem bijusi osteoporoze un lūzumi nenozīmīgu traumu dēļ.

Osteoporozes diagnosticēšana

Visprecīzākā metode ir osteodensitometrija (DEXA). Ar šo metodi var noteikt kaulu blīvumu mugurkaula skriemeļos, gūžas kakliņā un citos kaulos. Pēc izmeklēšanas osteodensitometrs salīdzina pacienta kaulu blīvumu ar vesela cilvēka rādītājiem, izanalizē tos un izdrukā.

Kaulu minerālo blīvumu var noteikt:

• mugurkaula jostas daļas skriemeļiem;
• gūžas kaulam;
• visam ķermenim (Total Body);
• pacientiem ar gūžas locītavas endoprotēzēm.

Ierobežojumi

• osteodensitometriju var veikt tikai pacientiem no 20 gadu vecuma;
• pacienta ķermeņa svars nevar pārsniegt 135 kg.

Kaulu struktūra. No kreisās: normāla kaula uzbūve, osteoporozes skarts kauls. Avots: pexels.com