“Jūsu nesavtīgais atbalsts dod spēku nesabrukt zem traģisko notikumu sloga, ļauj redzēt to, ka pasaulē cilvēcība vēl pastāv, ka kara šausmas nebūs mūžīgas” – šie ir vārdi, ko Latvijas Medicīnas fonda (LMF) valde saņēma no Ukrainas ārstes, kas strādā tagad Latvijā.
Kopš pirmajiem kara mēnešiem, kad Latvijā ieradās Ukraiņu bēgļi, Latvijas Medicīnas fonds viņu atbalstam ir jau izmaksājis 103 000 USD. Fonds savu atbalstu sniedza tiem, kas par savu darbavietu Latvijā izvēlējās veselības aprūpes lauku. Un Latvijas ārstniecības iestādēs savu profesionalitāti tagad var apliecināt daudzi Ukrainas ārsti. Arī Rīgas 2. slimnīcā nu strādā trīs kolēģi no Ukrainas – traumatologs, ortopēds Arturs Riabets (Artur Riabets), anesteziologs, reanimatologs Oleksijs Dubiņins (Oleksii Dubynin) un traumatologs, ortopēds Oleksandrs Švidkijs (Oleksandr Shvydkyi). Oleksandrs ir simtais no 103, kam Latvijas Medicīnas fonds sniedzis atbalstu – 1000 USD. Simboliski, ka LMF dibinātājs prof. Bertrams Zariņš arī ir traumatologs ortopēds un savulaik daudz darījis, lai savas ASV iegūtās prasmes nodotu Latvijas kolēģiem. Tāpēc šoreiz savu redzējumu sniedz Rīgas 2. slimnīcas valdes priekšsēdētājs Sandris Petronis par šo mums visiem tik nepieņemamo, bet tik reālo situāciju – kara bēgļiem no Ukrainas Latvijas ārstniecības iestādēs, savukārt ukraiņu ārsts Oleksandrs Švidkijs dalās iespaidos par savu jauno darba un dzīves vietu.
Rīgas 2. slimnīcas valdes priekšsēdētājs, traumatologs, ortopēds Sandris Petronis:
“Jaunie kolēģi, ierodoties Latvijā, meklēja publiski pieejamo informāciju internetā par vietējām traumatoloģijas ortopēdijas specializācijas slimnīcām. Pēc savas iniciatīvas viņi sazinājās ar Rīgas 2. slimnīcu un ieradās uz pārrunām. Viņiem visiem ir Latvijas Ārstu biedrības izsniegts sertifikāts, kas apliecina profesionalitāti un tiesības strādāt Latvijā.
Mēs kā slimnīca esam ieguvuši papildus speciālistus, līdz ar to esam pieejamāki un varam labāk veikt savus tiešos pienākumus un funkcijas, proti, sniegt veselības aprūpes pakalpojumus traumatoloģijā un ortopēdijā.
Mēs kā darba devēji esam priecīgi palīdzēt ukraiņu kolēģiem ar darba iespējām savā nozarē un specialitātē. Darbs slimnīcā jaunajiem speciālistiem no Ukrainas sniedz iespēju turpināt profesionālo pilnveidi specialitātē, apgūt jaunas prasmes un pieredzi, operējot un strādājot ar jaunām tehnoloģijām u.c.
Karš nevar izraisīt patīkamas emocijas nevienā saprātīgā būtnē. Kara darbība rada fiziskas un morālas ciešanas, un man kā ārstam ir grūti noskatīties uz cilvēku ciešanām neatkarīgi no viņu piederības. Tāpēc arī ļoti pozitīvi vērtēju LMF darbību, jo jebkura veida un apmēra finansiālais atbalsts palīdz Ukrainas kolēģiem integrēties mūsu sabiedrībā un turpināt pilnvērtīgu dzīvi. Pie mums strādājošie ārsti uztur savas ģimenes, viņi ir vienīgie pelnītāji, līdz ar to vēl jo vairāk ir nepieciešams finansiālais atspaids.”
Traumatologs, ortopēds Oleksandrs Švidkijs:
“Ukrainā biju 1. kategorijas ārsts un mana darba pieredze ir jau 13 gadi. 2009. gadā beidzu Harkivas Nacionālās medicīnas universitātes Medicīnas fakultāti, specializējos traumatoloģijā ortopēdijā, arī sporta traumu jomā.
Esmu šeit, jo man ir ģimene un bērni un arī sievasmāte ir tagad ar mums Latvijā. Mums paveicās – visi esam dzīvi, bet mani draugi vairs nav. Tāpēc arī braucām prom no Ukrainas. Latviju izvēlējāmies, jo te mums bija paziņa, pie kuras arī sākumā dzīvojām. Vispār man ir ļoti attāli radi Latvijā, bet līdz šim neesmu par to daudz domājis. Varbūt tagad būs iespēja sameklēt savas radu saites. Latvijā man viss patīk, un, protams, ir daudz vieglāk, ka varu izmantot krievu valodu saziņai, kaut gan šobrīd jau mācos latviešu valodu. Bērni rudenī ies latviešu skolā. Par Latviju varu teikt tikai to labāko – man patīk daba, patīk, kā cilvēki izturas viens pret otru, kāda ir pieklājība, kas valda uz autoceļiem starp vadītājiem. Nu ir, protams, izņēmumi, bet Ukrainā tas bija savādāk – tur, kas pirmais, tam taisnība.
Rīgas 2. slimnīcā strādāju vienu mēnesi un esmu kā starp savējiem, esmu pieņemts šajā kolektīvā, un tā ir lieliska sajūta. Man ir izcili speciālisti traumatologi ortopēdi apkārt, kas ļauj man strādāt un palīdz, kad to vajag. Ne jau visu šeit dara, kā Ukrainā esmu pieradis, bet te ir izcilas iespējas man pilnveidot savu profesionālo varēšanu. Ar apbrīnu skatos, cik ātri un profesionāli Rīgas 2. slimnīcā veic ceļu endoprotezēšanas operācijas. Ukrainā tās būtu vismaz 3 stundas, te – pusotra un ar izcilu precizitāti un ļoti labu rezultātu. Man ir lieliski kolēģi Dr. Petronis, Dr. Keselis, Dr. Zellāns, ar kuriem kopā strādāju un arī no kuriem es daudz mācos. Par Latvijas Medicīnas fonda sniegto atbalstu man atgādināja mani Ukrainas kolēģi, kas arī strādā 2. slimnīcā. Tāpēc sameklēju pieteikuma lapu, ko iedeva Latvijas Ārstu biedrībā, un nu jau ar sapratni, ka tas ir kas man svarīgs, veidlapu aizpildīju.
Sirsnīgs paldies fondam par šo atbalstu, ko man un citiem kolēģiem no Ukrainas sniedz LMF. Man ir vēlējums, lai cilvēki, kas dara tik labu un svarīgu darbu – atbalsta citus, var to turpināt. Lai fonds plaukst, bet lai karš beidzas.”
