{"id":1615,"date":"2022-02-19T12:05:56","date_gmt":"2022-02-19T09:05:56","guid":{"rendered":"https:\/\/slimnica.lv\/?post_type=jaunumi&p=1615"},"modified":"2023-12-11T15:45:09","modified_gmt":"2023-12-11T13:45:09","slug":"kritiena-risks-ziema","status":"publish","type":"jaunumi","link":"https:\/\/www.slimnica.lv\/en\/jaunumi\/kritiena-risks-ziema\/","title":{"rendered":"Kritiena risks ziem\u0101"},"parent":0,"menu_order":0,"template":"","jaunumu_atslegvardi":[72,124],"class_list":["post-1615","jaunumi","type-jaunumi","status-publish","hentry","jaunumu_atslegvardi-traumatisms","jaunumu_atslegvardi-ziema"],"acf":{"saturs":"
Iest\u0101joties ziemas sezonai, l\u012bdz ar sniega un ledus par\u0101d\u012b\u0161anos pieaug iesp\u0113jam\u012bba nejau\u0161i pasl\u012bd\u0113t un nokrist. Kritienu sekas var b\u016bt nepat\u012bkamas visiem, ta\u010du vec\u0101ka gadag\u0101juma cilv\u0113kiem tie var k\u013c\u016bt likten\u012bgi.<\/strong><\/p>\n P\u0113d\u0113jos gados ir palielin\u0101jies vec\u0101ka gadag\u0101juma cilv\u0113ku traumu skaits. P\u0113c Slim\u012bbu profilakses un kontroles centra datiem kritieni ir otrs nozi\u0304mi\u0304ga\u0304kais a\u0304re\u0304jais na\u0304ves ce\u0304lonis veciem cilve\u0304kiem Latvija\u0304 \u2013 13% no visiem a\u0304re\u0304jiem na\u0304ves ce\u0304lo\u0146iem iedzi\u0304vota\u0304jiem, kas vec\u0101ki par 65 gadiem, un s\u030cis ra\u0304di\u0304ta\u0304js ir tri\u0304s reizes augsta\u0304ks neka\u0304 iedzi\u0304vota\u0304jiem vecuma\u0304 li\u0304dz 65 gadiem. Li\u0304dz ar vecuma palielina\u0304s\u030canos kritienu risks strauji palielin\u0101s.<\/p>\n Tas ir saist\u012bts ar vienlaic\u012bgu blakusslim\u012bbu kl\u0101tb\u016btni, pak\u0101penisku piln\u012bgas autonomijas zaud\u0113\u0161anu un lielu traumatisku notikumu risku. Redzes, balsta un kust\u012bbu apar\u0101ta un nervu sist\u0113mas defic\u012bts ar samazin\u0101tu redzes asumu, st\u0101jas nestabilit\u0101ti, refleksu pasliktin\u0101\u0161anos un reakcijas laika pal\u0113nin\u0101\u0161anos ir cie\u0161i saist\u012bts ar vecumu. K\u0101 sekas p\u0113c kritiena gados vec\u0101kiem cilv\u0113kiem var b\u016bt: l\u016bzumi, sasitumi, br\u016bces, iek\u0161\u0113jo org\u0101nu boj\u0101jumi, galvas traumas. Visb\u012bstam\u0101k\u0101s ir galvaskausa traumas, kas saist\u012btas ar augstu mirst\u012bbu, tom\u0113r visbie\u017e\u0101k seniori g\u016bst kaulu l\u016bzumus. P\u0101rsvar\u0101 traumas g\u016bst sievietes, turkl\u0101t liel\u0101ks risks ir osteoporozes gad\u012bjum\u0101. Seniori, kas vec\u0101ki par 65 gadiem, visbie\u017e\u0101k g\u016bst spie\u0137a kaula, aug\u0161delma kaula, pot\u012b\u0161u, k\u0101 ar\u012b ciskas kaula l\u016bzumus. Tie\u0161i pot\u012b\u0161u un ciskas kaula l\u016bzumi atst\u0101j visliel\u0101ko negat\u012bvo ietekmi uz senioru vesel\u012bbu un dz\u012bv\u012bbu.<\/p>\n Kritienu riska faktori:<\/strong><\/p>\n Speci\u0101listiem b\u016btu ne tikai j\u0101izgl\u012bto personas, k\u0101 mazin\u0101t kritiena risku, bet ar\u012b j\u0101sniedz atbalsts person\u0101m, kuras jau iepriek\u0161 pieredz\u0113ju\u0161as kritienu, jo vi\u0146\u0101m var b\u016bt bai\u013cu saj\u016bta un var tikt ap\u0161aub\u012btas personas sp\u0113jas dz\u012bvot patst\u0101v\u012bgi. T\u0101p\u0113c personai nepiecie\u0161ams nodro\u0161in\u0101t dro\u0161as vides saj\u016btu, tostarp dro\u0161u p\u0101rvieto\u0161anos \u0101r\u0113j\u0101 vid\u0113. Ikvienam ta\u010du ir b\u016btiski pilnv\u0113rt\u012bgi veikt ikdienas aktivit\u0101tes sev ierastaj\u0101 vid\u0113 (doties uz veikalu, aptieku u.c.). Lai maksim\u0101li mazin\u0101tu kritiena risku, nereti nepiecie\u0161ama gan speci\u0101listu, gan tuvinieku iesaiste, lai ar personu, kura pak\u013cauta kritiena riskam, tiktu p\u0101rrun\u0101ti dro\u0161as p\u0101rvieto\u0161an\u0101s pamatprincipi, tehnisko pal\u012bgl\u012bdzek\u013cu lieto\u0161ana, aktivit\u0101\u0161u modific\u0113\u0161ana.<\/p>\n <\/p>\n LAI IZVAIR\u012aTOS NO KRITIENA, SVAR\u012aGI IEV\u0112ROT VAIR\u0100KUS PRIEK\u0160NOSAC\u012aJUMUS<\/strong><\/p>\n Dar\u012b\u0161anas \u0101rpus m\u0101jas m\u0113\u0123iniet pl\u0101not atbilsto\u0161i laika apst\u0101k\u013ciem.<\/strong>\u00a0Ja ir iesp\u0113jams, izvairieties iziet no m\u0101jas sliktos laikapst\u0101k\u013cos, piem\u0113ram, kad ir slidens un ielas v\u0113l nav not\u012br\u012btas un nokais\u012btas. Ja jums tom\u0113r kaut kur ir j\u0101dodas, tad iepl\u0101nojiet pietiekami daudz laika, jo, steidzoties vai kav\u0113jot, ir liel\u0101ks risks pakrist.<\/p>\n Valk\u0101jiet piem\u0113rotu ap\u0123\u0113rbu un apavus.\u00a0<\/strong>Svar\u012bgi ir valk\u0101t apavus, kas nodro\u0161ina sa\u0137eri ar sniegu vai apledoju\u0161u virsmu. Valk\u0101jiet cimdus un neturiet rokas kabat\u0101s. Turiet rokas gar s\u0101niem, jo tas pal\u012bdz\u0113s saglab\u0101t l\u012bdzsvaru uz slidenas virsmas. Nenesiet rok\u0101s neko smagu, jo tas palielina risku nenotur\u0113t l\u012bdzsvaru. Priek\u0161metu p\u0101rvieto\u0161anai un iepirkumu ne\u0161anai lab\u0101k izmantot mugursomas, lai rokas b\u016btu br\u012bvas.<\/p>\n Ejiet k\u0101 pingv\u012bns.<\/strong>\u00a0K\u0101jas turiet plat\u0101k, palielinot atbalsta laukumu, pirkstgalus izv\u0113rsiet uz \u0101ru, veiciet maz\u0101kus, \u012bs\u0101kus so\u013cus, lai nodro\u0161in\u0101tu stabilit\u0101ti.<\/p>\n Nesteidzieties un esiet piesardz\u012bgs<\/strong>.\u00a0Izvairieties no v\u0113lmes skriet, lai pasp\u0113tu uz sabiedrisko transportu vai \u0161\u0137\u0113rsotu ielu.<\/p>\n L\u016bdziet pal\u012bdz\u012bbu.<\/strong>\u00a0Ja uz ielas j\u016btaties nestabili, l\u016bdziet pal\u012bdz\u012bbu, lai k\u0101ds jums pal\u012bdz \u0161\u0137\u0113rsot ielu vai p\u0101rvietoties pa slidenu virsmu.<\/p>\n Izmantojiet margas.\u00a0<\/strong>Ejot pa k\u0101pn\u0113m vai rampu, pieturieties pie marg\u0101m, ja t\u0101das ir pieejamas. Ja ejat pa nog\u0101zi, kur nav margu, esiet \u012bpa\u0161i piesardz\u012bgs.<\/p>\n Esiet piesardz\u012bgs, izk\u0101pjot no automa\u0161\u012bnas.<\/strong>\u00a0Novietojiet abas k\u0101jas uz zemes un pieturieties pie ma\u0161\u012bnas durv\u012bm, izk\u0101pjot no t\u0101s.<\/p>\n Tums\u0101 lietojiet luktur\u012bti.<\/strong>\u00a0Rekomend\u0113ts izmantot galvas luktur\u012bti, t\u0101d\u0101 veid\u0101 nodro\u0161inot br\u012bvas rokas. Tas \u013caus jums viegl\u0101k p\u0101rredz\u0113t p\u0101rvieto\u0161an\u0101s zonu un padar\u012bs j\u016bs redzam\u0101ku gar\u0101m brauco\u0161ajiem autovad\u012bt\u0101jiem. Esiet \u012bpa\u0161i uzman\u012bgs laikapst\u0101k\u013cos, kad ir atkala.<\/p>\n Lietojiet pal\u012bgl\u012bdzek\u013cus.\u00a0<\/strong>B\u016btiski ir izv\u0113rt\u0113t nepiecie\u0161am\u012bbu lietot tehnisko pal\u012bgl\u012bdzekli pat tad, ja ikdien\u0101 tas netiek lietots, jo, p\u0101rvietojoties pa slidenu virsmu, papildus ir nepiecie\u0161ams stabils atbalsts.<\/p>\n Pareiza mobilit\u0101tes tehnisko pal\u012bgl\u012bdzek\u013cu lieto\u0161ana.\u00a0<\/strong>Ja p\u0101rvietojoties tiek izmantoti k\u0101di no mobilit\u0101tes tehniskajiem pal\u012bgl\u012bdzek\u013ciem, svar\u012bgi, lai tie b\u016btu individu\u0101li piel\u0101goti personas antropometriskajiem r\u0101d\u012bt\u0101jiem. Piem\u0113ram, lietojot elko\u0146a atbalsta kru\u0137us, svar\u012bgi iev\u0113rot:<\/p>\n Savuk\u0101rt, lietojot spie\u0137i, tripodu vai kvadripodu, to rokturim ar\u012b j\u0101b\u016bt plaukstas pamatnes loc\u012btavas l\u012bmen\u012b.<\/p>\n <\/p>\n ZIEMAS APST\u0100K\u013bIEM ATBILSTO\u0160U TEHNISKO PAL\u012aGL\u012aDZEK\u013bU LIETO\u0160ANA<\/strong><\/p>\n Ziemas pretsl\u012bdes radze. Ja p\u0101rvietojoties tiek izmantots k\u0101ds no mobilit\u0101tes tehniskajiem pal\u012bgl\u012bdzek\u013ciem, piem\u0113ram, spie\u0137is vai elko\u0146a atbalsta kru\u0137i, tiek rekomend\u0113ts izmantot ziemas pretsl\u012bdes radzi, kuru iesp\u0113jams viegli pacelt, t\u0101d\u0113j\u0101di nodro\u0161inot iesp\u0113ju spie\u0137i vai elko\u0146a atbalsta kru\u0137i(-us) lietot iek\u0161telp\u0101s savuk\u0101rt nolai\u017eot radzi, tos b\u016bs \u0113rti un dro\u0161i lietot \u0101r\u0113j\u0101 vid\u0113. Ziemas pretsl\u012bdes radze nodro\u0161in\u0101s tehnisk\u0101 pal\u012bgl\u012bdzek\u013ca sa\u0137eri ar virsmu, l\u012bdz ar to b\u016btiski mazin\u0101s kritiena risku.<\/p>\n \u200b<\/p>\n Ziemas pretsl\u012bdes radze:<\/p>\n <\/p>\n Ziemas zoles apavi:<\/p>\n <\/p>\n Ziemas zoles apaviem.\u00a0B\u016btiski ir lietot apavus, kuri ir atbilsto\u0161a izm\u0113ra un stabili. Papildus tam, lai uzlabotu sa\u0137eri un personai sniegtu v\u0113l liel\u0101ku dro\u0161\u012bbas saj\u016btu, iesp\u0113jams lietot ziemas zoles ar met\u0101la radz\u0113m. T\u0101s ir divu veidu \u2013 uzmaucamas uz apavu purngaliem vai ar\u012b uz visas zoles.<\/p>\n K\u0101 pareizi nokrist<\/strong><\/p>\n Kr\u012btot ir svar\u012bgi aizsarg\u0101t galvu \u2013 kr\u012btot uz aizmuguri, lieciet galvu uz priek\u0161u, zodu pievelkot kl\u0101t kr\u016b\u0161kurvim; ja kr\u012btat uz priek\u0161u, m\u0113\u0123iniet galvu pagriezt uz s\u0101niem. Kritiena br\u012bd\u012b atlaidiet visus priek\u0161metus, kurus nes\u0101t rok\u0101s. Kr\u012btot m\u0113\u0123iniet abas rokas vilkt sev kl\u0101t, jo, piezem\u0113joties uz taisn\u0101m rok\u0101m, var salauzt gan plaukstas, gan apak\u0161delma kaulus.<\/p>\n Sasprindzin\u0101jums kritiena laik\u0101 var palielin\u0101t izredzes g\u016bt traumu. Spriedze j\u016bsu \u0137ermen\u012b ne\u013caus absorb\u0113t sp\u0113ku no kritiena. J\u016bs varat m\u0113\u0123in\u0101t kritiena laik\u0101 izelpot, lai pal\u012bdz\u0113tu savam \u0137ermenim atsl\u0101bt.<\/p>\n Ko dar\u012bt, ja kritiens ir noticis<\/strong><\/p>\n Nevajag censties uzreiz piecelties k\u0101j\u0101s, tas pasarg\u0101 no iesp\u0113jamiem papildu boj\u0101jumiem. Lab\u0101k ietur\u0113t pauzi, nomierin\u0101ties un saprast, kas ir noticis un k\u0101 j\u016btas \u0137ermenis.<\/p>\n P\u0113c apzin\u0101\u0161an\u0101s, kas ir noticis un traumas seku nov\u0113rt\u0113juma, varat m\u0113\u0123in\u0101t piecelties k\u0101j\u0101s. No s\u0101kuma ieteicams pagriezties uz s\u0101niem, pievilkt ce\u013cgalus un, pagrie\u017eoties ar roku pal\u012bdz\u012bbu un atspie\u017eoties uz k\u0101j\u0101m, celties aug\u0161\u0101.<\/p>\n Lai pieceltos, pal\u016bdziet citu cilv\u0113ku pal\u012bdz\u012bbu.<\/p>\n \u00a0<\/strong><\/p>\n K\u0101das ir kaulu l\u016bzuma paz\u012bmes<\/strong><\/p>\n S\u0101pes<\/strong>.\u00a0T\u0101 ir galven\u0101 l\u016bzuma paz\u012bme. S\u0101pes pastiprin\u0101s, ja tiek veiktas jebkuras kust\u012bbas. At\u0161\u0137ir\u012bb\u0101 no sasitumiem un sastiepumiem l\u016bzuma gad\u012bjum\u0101 s\u0101pes dinamik\u0101 b\u016btiski nesamazin\u0101s.<\/p>\n T\u016bska<\/strong>.\u00a0L\u016bzuma rajon\u0101 vienm\u0113r veidojas t\u016bska. Jo liel\u0101ka trauma, jo liel\u0101ka t\u016bska.<\/p>\n Kust\u012bbu ierobe\u017eojums<\/strong>.\u00a0L\u016bzuma tuvum\u0101 loc\u012btavas nav iesp\u0113jams pakustin\u0101t s\u0101pju d\u0113\u013c.<\/p>\n Nesp\u0113ja atbalst\u012bties uz traum\u0113t\u0101s k\u0101jas.<\/strong>\u00a0Ja tiek salauzts k\u0101ds no k\u0101jas kauliem, tad parasti atbalst\u012bties uz k\u0101jas nav iesp\u0113jams. M\u0113\u0123in\u0101jumi to dar\u012bt rada s\u0101pes un nestabilit\u0101tes saj\u016btu.<\/p>\n Deform\u0101cija<\/strong>.\u00a0Smag\u0101kos gad\u012bjumos ir redzamas rokas vai k\u0101jas formas izmai\u0146as, deform\u0101cija. \u0160\u0101ds simptoms ir rakstur\u012bgs l\u016bzumiem ar kaulu fragmentu nob\u012bdi. Parasti tas saist\u012bts ar\u012b ar liel\u0101k\u0101m s\u0101p\u0113m un kust\u012bbu ierobe\u017eojumu. Svar\u012bgi ir neveikt liekas kust\u012bbas ar traum\u0113to roku vai k\u0101ju un mekl\u0113t medi\u0137u pal\u012bdz\u012bbu.<\/p>\n \u00a0<\/strong><\/p>\n Ko dar\u012bt, ja ir l\u016bzuma paz\u012bmes<\/strong><\/p>\n Ja p\u0113c kritiena nav iesp\u0113jams piecelties un p\u0101rvietoties, tad ieteicams zvan\u012bt Neatliekam\u0101s medic\u012bnisk\u0101s pal\u012bdz\u012bbas dienestam (NMPD) pa t\u0101lruni 113.<\/p>\n Ja sp\u0113jat p\u0101rvietoties, bet, izv\u0113rt\u0113jot st\u0101vokli p\u0113c kritiena, rodas aizdomas par l\u016bzumu, tad noteikti dodieties uz traumpunktu vai slimn\u012bcas uz\u0146em\u0161anas noda\u013cu, lai veiktu papildu izmekl\u0113jumus un noz\u012bm\u0113tu atbilsto\u0161u \u0101rst\u0113\u0161anu. Parasti l\u016bzumu diagnostikai tiek veikts rentgena izmekl\u0113jums. Ja rentgena uz\u0146\u0113mums nesniedz piln\u012bgu inform\u0101ciju, var tikt noz\u012bm\u0113ta datortomogr\u0101fija. Ja aizdomas par l\u016bzumu apstiprin\u0101s, tad traum\u0113t\u0101 ekstremit\u0101te tiek imobiliz\u0113ta, uzliekot \u0123ipsi. Savuk\u0101rt, ja \u0101rsts konstat\u0113 l\u016bzumu ar kaulu fragmentu nob\u012bdi vai nestabilu l\u016bzumu, tad var tikt noz\u012bm\u0113ta oper\u0101cija. Oper\u0101cijas laik\u0101 ar met\u0101la implantiem \u0101rsts fiks\u0113 pareiz\u0101 st\u0101vokl\u012b kaula l\u016bzuma fragmentus. Ciskas kaula kakli\u0146a l\u016bzuma gad\u012bjum\u0101 var tikt veikta g\u016b\u017eas loc\u012btavas aizvieto\u0161ana ar m\u0101ksl\u012bgu loc\u012btavu. \u0160\u0101du oper\u0101ciju sauc par endoprotez\u0113\u0161anu.<\/p>\n \u00a0<\/strong><\/p>\n L\u016bzumu profilakse<\/strong><\/p>\n R\u016bp\u0113jieties par kaulu vesel\u012bbu. Lietojiet D vitam\u012bnu, kalciju saturo\u0161us uztura bag\u0101tin\u0101t\u0101jus, pirms tam konsult\u0113joties ar \u0101rstu. P\u0101rbaudiet kaulu bl\u012bvumu. Pazemin\u0101ts kaulu bl\u012bvums rakstur\u012bgs pacientam ar osteoporozi jeb kaulu trauslumu<\/strong>. Osteodensitometrija<\/strong> ir metode, ar kuras pal\u012bdz\u012bbu tiek p\u0101rbaud\u012bts kaulu bl\u012bvums. Ja izmekl\u0113jum\u0101 tiek konstat\u0113ta osteoporoze, tad par turpm\u0101ko r\u012bc\u012bbu konsult\u0113jieties ar savu \u0123imenes \u0101rstu, jo osteoporozi var \u0101rst\u0113t.<\/p>\n Vingrojiet.<\/strong>\u00a0K\u013c\u016bstot vec\u0101kiem, liel\u0101k\u0101 da\u013ca cilv\u0113ku zaud\u0113 koordin\u0101ciju, elast\u012bbu un l\u012bdzsvaru, kas palielina kri\u0161anas risku. Regul\u0101ra vingro\u0161ana uzlabo musku\u013cu sp\u0113ku un l\u012bdzsvaru. P\u0113t\u012bjumos nor\u0101d\u012bts, ka tie\u0161i l\u012bdzsvara vingrojumi samazina kritiena risku pat l\u012bdz 25%. Lai uzlabotu l\u012bdzsvaru un koordin\u0101ciju, ir nepiecie\u0161ama m\u0113rena vingrin\u0101jumu programma, kas senioriem j\u0101veic regul\u0101ri, v\u0113lams, speci\u0101lista uzraudz\u012bb\u0101.<\/p>\n Esiet akt\u012bvi un dro\u0161i.<\/strong>\u00a0Fizisk\u0101s aktivit\u0101tes, kas ir v\u0113rstas uz sp\u0113ka, l\u012bdzsvara, elast\u012bbas un iztur\u012bbas treni\u0146u, var samazin\u0101t kritiena risku. Ir pier\u0101d\u012bts, ka programmas, kur\u0101s iek\u013cauti divi vai vair\u0101ki no \u0161iem komponentiem, samazina kritiena \u0101trumu. Kust\u012bbas pal\u012bdz saglab\u0101t ar\u012b loc\u012btavu vesel\u012bbu.<\/p>\n Nobeigum\u0101<\/strong><\/p>\n Lai Latvij\u0101 pilnv\u0113rt\u012bgi izbaud\u012btu \u010detrus gadalaikus, tostarp, sniegiem bag\u0101to ziemu, un g\u016btu tikai pat\u012bkamas saj\u016btas, ieteicams pirms do\u0161an\u0101s \u0101r\u0101 nov\u0113rt\u0113t laika apst\u0101k\u013cus. \u0145emiet l\u012bdzi uzl\u0101d\u0113tu mobilo telefonu un tuvinieku kontaktinform\u0101ciju, lai kritiena vai traumas gad\u012bjum\u0101 var\u0113tu sazin\u0101ties ar \u0123imeni vai izsaukt NMPD brig\u0101di.<\/p>\n Atsauce:<\/p>\n\n
\n