Jolanta Lazdāne: kur ziemā visbiežāk gūst traumas?

Ziemā, kāda tā ir šogad, būtiski pieaug pacientu skaits, kuri vēršas traumpunktā, jo guvuši traumu, paslīdot un krītot. Šajā laikā ļoti būtiski ir izvērtēt laikapstākļus un nepieciešamību doties ārā.

Viena no vietām, kur visbiežāk tiek gūtas traumas, ir iela. Nereti, it īpaši pēc tam, kad nesen uzsnidzis sniegs vai joprojām turpinās snigšana, ietves nav notīrītas. Šādos gadījumos palielinās iespēja paslīdēt gan nepiemērotu apavu dēļ, gan nepamanot ledu, ko pārklājis sniegs. Tāpat bieži traumas notiek, izvedot pastaigā suņus, kas negaidīti parauj saimnieku aiz pavadas.

Ziemā risks nokrist arī uz ielām, kas attīrītas no sniega un ledus, ir lielāks, nekā vasarā. Bieži vien no sniega attīrītas ielas sniedz mānīgu drošības sajūtu, ka ietve nav slidena un var droši iet. Uz šīm ietvēm mēdz veidoties “melnais ledus”, kas palielina risku nokrist. Nereti ziemas laikā gājēji tā vietā, lai pievērstu uzmanību ceļa virsmai, ir aizņemti, raugoties savos viedtālruņos, tādējādi nepamana ledu vai šķērsli un rezultātā pakrīt.

Īpaša piesardzība jāievēro, izmantojot kāpnes un uzbrauktuves, gan tās, kas atrodas ēkas ārpusē, gan arī tās, kas ir, ieejot ēkā. Sniega un ledus dēļ, pat ja tas rūpīgi notīrīts, šīs virsmas kļūst īpaši slidenas. Tāpēc ziemā, izmantojot kāpnes,  jāpieturas pie margām, lai gadījumā, ja paslīd kāja, būtu iespēja noturēties un izvairīties no kritiena.

Ziemā traumas bieži gūst arī pagalmos uz nenotīrītiem celiņiem. Sniegs uz tiem ir nevienmērīgi sablietēts, kas padara šos celiņus nelīdzenus un īpaši slidenus, tāpēc nepieciešams laikus no tiem notīrīt sniegu un ledu.

Lai ziemā izvairītos no krišanas un nopietnu traumu gūšanas, svarīgi ievērot vairākas būtiskas lietas:

• izvēlēties apavus ar rievotu, vislabāk ar neslīdošu gumijas zoli;
• vilkt ērtu apģērbu, kurā var brīvi kustēties, lai nezaudētu līdzsvaru;
• nelikt rokas kabatās, jo kritiena brīdī, būs grūtāk noturēt līdzsvaru;
• iet lēnāk un mazākiem soļiem;
• ejot pa ielu, izvairīties no viedierīču izmantošanas, novērtēt ceļa segumu, izvēloties iespējami drošāku maršrutu;
• ieplānot vairāk laika nokļūšanai no viena punkta nākamajā;
• kāpjot pa kāpnēm, uz pakāpiena jānovieto pilna pēda un jāpieturas pie margām;
• ja ir tik slidens, ka nav iespējams paiet, tad labāk pārvietoties šļūcošiem soļiem.

Sniegotie mēneši ir laiks, kad daudzi steidz izbaudīt ziemas priekus. Ļoti bieži cilvēki apmeklē publiskās slidotavas vai arī slidotavu ierīko uz piemājas dīķa ledus. Lielākoties slidotavās pulcējas aktīvās atpūtas piekritēji ar dažādu slidošanas prasmes līmeni, tāpēc, baudot ziemas priekus, būtiski ievērot drošu distanci no citiem, lai gadījumā, kad kāds nokrīt uz ledus, varētu izvairīties vai laikus apstāties. Ja gadās krist pašam, necentieties pieķerties kādam citam, kas slido garām, jo tā var cilvēku izbiedēt, kā rezultātā krītot, traumas gūst abi. Tāpat būtiski  nedoties uz slidotavu alkohola reibumā, jo tas ietekmē līdzsvara izjūtu un palielina kritiena risku. Dodoties uz slidotavu, būtiski izvērtēt savu prasmju līmeni un tam pielāgot slidošanas ātrumu. Vēl viens no veidiem, kā izvairīties no traumām slidojot, ir doties uz slidotavu laikā, kad tajā ir pēc iespējas mazāk cilvēku, tādā veidā samazinot iespēju sadursmēm ar citiem slidotājiem.

Lai arī Latvija nevar lepoties ar augstiem kalniem, ziemā vietējās slēpošanas trases tomēr piedāvā iespēju slēpot vai snovot. Dodoties uz kalnu,  būtiski izvērtēt savas slēpošanas prasmes un izvēlēties atbilstošu slēpošanas trasi. Nereti arī labi slēpotāji gūst traumas, kad tiem uztriecas kāds cits, kas ir pārvērtējis savas prasmes un izvēlējies tām neatbilstošu slēpošanas trasi. Došanās uz kalnu alkohola apreibumā ir slikta ideja, kas var rezultēties ar nopietnām traumām gan pašam, gan citiem.

Ziema ir laiks, kad daudzi izvēlas doties uz tuvējo parku, lai nobrauktu no vietējā paugura ar ragaviņām. Arī šī ziemas izklaide var būt traumatiska. Pirms laisties lejā no kalna ar ragaviņām, būtiski izvērtēt, vai  ceļā nav šķēršļu, ar kuriem saduroties, var gūt nopietnas traumas. Tāpat jāuzmanās no citiem ziemas prieku baudītājiem, kas arī tajā laikā atrodas uz kalna, jo sadursme var beigties ar nopietnām traumām abiem. Jāuzmanās arī gājējiem, kas iet gar pauguriem, no kuriem cilvēki mēdz braukt ar ragaviņām, jo nereti traumas gūst garāmgājēji, ko notriec ragaviņu braucēji.

Avots: veselības žurnāls “Ārsts”. Pieejams: https://arsts.lv/jaunumi/jolanta-lazdane-kur-ziema-visbiezak-gust-traumas ​

Par Rīgas 2. slimnīcu

SIA “Rīgas 2. slimnīca” ir veselības aprūpes kapitālsabiedrība. Galvenais darbības virziens ir kustību balsta sistēmas slimību ārstēšana un rehabilitācija, kā arī neatliekamā medicīniskā palīdzība skeleta traumu gadījumos un plānveida ortopēdisko ārstniecību dažādu skeleta un locītavu slimību gadījumos