Rīgas 2. slimnīcā, kuras kapitāldaļu turētājs ir galvaspilsētas pašvaldība, aizvadījusi finanšu gadu. Secinājums – Covid-19 ļoti ietekmēja slimnīcas ikdienas darbu un uz laiku visas slimnīcas gultas lika pārkārtot šīs infekcijas ārstēšanai, taču par spīti tam izdevies noturēt slimnīcas izaugsmi.
Aizvadītajā gadā Rīgas 2. slimnīcas apgrozījums sasniedza teju 9 miljonus eiro. Tāpat augušas arī investīcijas izaugsmē. Tostarp slimnīcā iegādātas modernas iekārtas kaulu blīvuma noteikšanai, arī kvalitatīvas datortomogrāfijas un ultrasonografijas ierīces. Tas bijis svarīgi, jo slimnīca īpaši specializējusies traumatoloģijā un ortopēdijā. Slimnīcas Diagnotiskās radioloģijas nodaļas vadītājs Viktors Liņovs īpaši izcēla mākslīgā intelekta ienākšanu slimnīcas diagnosticējošajā darbā.
“Tas nozīmē – specifisks algoritms norāda uz apvidu, kur varētu būt lūzums. Un tad radiologam ir jāpieņem lēmums – vai tur ir lūzums vai nav. Tas nenozīmē, ka tagad “bezdvēselīga” mašīna vērtēs attēlus un ārstiem nebūs darba. Cilvēks ir iesaistīts. Neskatoties uz to, ka šis algoritms ir diezgan precīzs, tas arī kļūdās, un tad cilvēks spēlē to noteicošo lomu diagnozes noteikšanā,” stāstīja Liņovs.
Taču slimnīcā nenoliedza – Covid-19 aizvadītajā gadā ļoti ietekmējusi slimnīcas darbu. Valdes priekšsēdētājs Sandris Petronis stāstīja – rudenī, saslimstības pīķa laikā, slimnīca pilnībā tika pārveidota un pielāgota Covid-19 pacientu ārstēšanai, tai atvēlot visas gultas.
“Vienā brīdī mēs ievērojami samazinājām savu darbību. Īslaicīgi slimnīca tika arī pilnībā pārprofilēta un pārtraukta traumatoloģijas ortopēdijas pakalpojumu sniegšana. Bija divi viļņi – pavasaris un rudens. Pavasarī mēs pārprofilējām vairāk nekā pusi no slimnīcas par Covid-19 nodaļām, kurās ārstējās pacienti ar traumām plus vēl Covid-19. Savukārt rudenī nāca tas, ka visa slimnīca tika pārprofilēta par Covid-19 slimnīcu. Rezultātā mēs veicām tikai Covid-19 pacientu ārstēšanu. Kopumā pie mums ārstējās vairāk nekā 130 pacienti. Un gatavība mums uz mūsu 105 gultām bija 150 pacienti,” stāstīja slimnīcas vadītājs.
Sākusies gan cita – ģeopolitiskā krīze – karš Ukrainā, un slimnīca sākusi gan nodarbināt, gan ārstēt Ukrainas ļaudis.
“Mēs ārstējam Ukrainas pacientus. Pie mums griežas Ukrainas pacienti gan ambulatori, gan uz izmeklējumiem, gan esam ārstējuši arī pacientus ar lūzumiem, stacionārā. Tāpat esam atvērti arī Ukrainas pilsoņu nodarbinātībai. Mums šobrīd jau strādā viens traumatologs, ortopēds, arī medicīniskā māsa, sanitāre,” stāstīja Petronis.
Ārstniecības daļas vadītājs, traumatologs, ortopēds Jānis Keselis informēja, ka slimnīcas ambulatorā daļa aizvadītajā gadā pieņēmusi vairāk nekā 13 000 pacientu. Tomēr Covid-19 dēļ nedaudz pieaugušas rindas, gaidot endoprotezēšanas operācijas. Slimnīca pašlaik īpašu uzsvaru liek uz to, lai veiktu visas operācijas, kuras gaida pacienti ar ārstu konsīlija nosūtījumu. Savukārt slimnīcas vadītājs Petronis uzsvēra – šobrīd kā viena no aktualitātēm ir darbs pie pacientu drošības vairošanas.
“Mēs esam identificējuši tās lietas, kas ir jāuzlabo. Kā piemēru varu minēt – ziņošanas un mācīšanās sistēmas izveide, nevēlamo atgadījumu analīze, augsta riska pacientu aprūpes vadība, medicīniskās dokumentācijas uzlabošana, kā arī darbinieku iesaistīšana,” stāstīja Petronis.
Tāpat slimnīca nākotnē gatavojas jaunas ēkas izbūvei, to veidojot kā savienojumu ar vēsturisko ēku. Tajā varētu veidot uzņemšanas nodaļu, kā arī neatliekamās palīdzības nodaļu. Jaunajā ēkā varētu būt moderns operācijas zāļu bloks, un tās jaunā daļa būtu pielāgojama straujam pacientu pieaugumam – piemēram, pandēmiju un militāru konfliktu gadījumos.
“Ir jau sperti soļi šajā virzienā, varētu tikt taisīts metu konkurss, lai varētu vizualizēt precīzāk šo nākotnes piebūvi,” norādīja Petronis.
Rīgas 2. slimnīca ir specializējusies tieši traumatoloģijā un ortopēdijā, tās pacientu loks ir lielā mērā specifisks, kā arī tā sniedz diennakts palīdzību.
