Dr. Jegors Kovaļevskis: Pasaules artrīta dienā padomāsim par savu locītavu veselību - Rīgas 2.slimnīca
12. oktobris – Pasaules artrīta diena. Attēlam ir ilustratīva nozīme. Avots: pexels.com.

Dr. Jegors Kovaļevskis: Pasaules artrīta dienā padomāsim par savu locītavu veselību

12.10.2023. | Rīgas 2.slimnīca

Pasaules artrīta diena ik gadu tiek atzīmēta 12. oktobrī. Šajā dienā sabiedrības ievērība tiek vērsta locītavu iekaisumam jeb artrītam un tā profilaksei. Rīgas 2. slimnīcas traumatologs, ortopēds dr. Jegors Kovaļevskis ikdienā rūpējas par iedzīvotāju kaulu un locītavu veselību un skaidro, kā izvairīties no diagnozes “artrīts” vai arī stabilizēt tā radītās sekas.   

Artrīts ir bieži izplatīta hroniska, deģeneratīva locītavu iekaisuma slimība, kas ietekmē locītavu audus ap locītavu un citus saistaudus. Ir zināmi vairāk nekā 100 artrīta paveidu, bet populācijā visizplatītākais ir osteoartrīts un reimatoīdais artrīts. Par artrītu var liecināt šādas sūdzības, ja tās ilgst vizmaz divas nedēļas: locītavu sāpes, stīvums, kustību ierobežojumi un locītavu pietūkums. Ja ir laikus noteikts locītavu iekaisuma veids, ārstēšanu var uzsākt agrīnāk, tādējādi maksimāli mazinot locītavu bojājumu.

“Dzīvība ir kustībā, tādēļ Pasaules artrīta dienā jo īpaši padomāsim par savu locītavu veselību. Šī izplatītā slimība ierobežo kustības, arī rada invaliditāti, un tāpēc nelabvēlīgi ietekmē dzīves kvalitāti. Pirms cīnāmies ar sekām, mēs katrs varam piedomāt par savas ikdienas paradumiem un likt pamatus veselīgākām vecumdienām,” uzsver dr. J. Kovaļevskis.

Cēloņi un riska faktori

Osteoartrīta attīstību var ietekmēt un veicināt dažādi faktori:

  • locītavas traumas, piem., lūzumi, sastiepumi, atkārtota pārmērīga noslodze sportā vai darbā;
  • jau esošas locītavu slimības, piem., reimatoīdais artrīts vai podagra;
  • specifiskas vielmaiņas slimības, piem., diabēts;
  • aptaukošanās – īpaši gūžas un ceļa osteoartrīta gadījumā – kam raksturīgi vielmaiņas traucējumi, iekaisums un pārmērīga slodze uz locītavām;
  • ģenētika;
  • sociāldemogrāfiskie faktori (vecums, dzimums).

Ārstēšana

Traumatologs, ortopēds dr. Jegors Kovaļevskis ikdienas praksē saskaras ar artrīta radītajām sekām: “Aicinu ikvienu rūpēties par savu kaulu un locītavu veselību jau no mazotnes – regulāri nodarboties ar fiziskajām aktivitātēm, lietot veselīgu uzturu. Mēs kā ārsti palīdzam atvieglot kustības, sniedzam iespēju turpināt savas ierastās aktivitātes, taču ir svarīgi, ka pacienti pēc iespējas vairāk realizē profilaktiskos pasākumus un jau pirmo sūdzību gadījumā vēršas pie ģimenes ārsta. Ar motivāciju un kopīgiem spēkiem ikvienam izdosies saglabāt kustību prieku.”

Lai saglabātu veselību un novērstu artrīta risku, ir svarīgi ievērot veselīgu dzīvesveidu, regulāri kustēties, uzturēt veselīgu ķermeņa svaru un, ja nepieciešams, saņemt ārsta aprūpi un ārstēšanu.

  • Savlaicīga diagnostika un ārstēšanas plāna ievērošana ir labākais veids, kā palēnināt slimību un optimizēt balsta sistēmas funkcijas.
  • Rehabilitācija ar individuāli izstrādātu vingrinājumu programmu var stiprināt skartos muskuļus un palīdzēt atgūt mobilitāti. Citas terapeitiskās pieejas var palīdzēt locītavai pareizi kustēties un ļaut cilvēkiem turpināt ikdienas aktivitātes.
  • Ir svarīgi saglabāt veselīgu ķermeņa svaru.
  • Locītavu nomaiņas jeb endoprotezēšanas operācija var samazināt sāpes, atjaunot kustību amplitūdu un uzlabot dzīves kvalitāti lielākajai daļai cilvēku ar smagi skartām locītavām. Šīs operācijas visbiežāk veic gūžas un ceļa locītavai.

 


FAKTI 

  • Pasaules veselības organizācija norāda, ka 2019. gadā ap 1,71 miljards cilvēku visā pasaulē cieš no muskulo-skeletālās sistēmas slimībām.
  • Muskulo-skeletālo slimību izplatība palielinās līdz ar vecumu. Ar osteoartrītu sirgst 528 miljoni cilvēku visā pasaulē, bet no reimatoīdā artrīta cieš 18 miljoni cilvēku. Attiecīgi 19 milj. personu osteoartrīta gadījumā un 2,4 milj. cilvēkiem reimatoīdā artrīta radītas invaliditātes dēļ ir zaudēti veselīgas dzīves gadi.
  • Atbilstoši Pasaules veselības organizācijas datiem 2019. gadā ap 528 milj. cilvēkiem visā pasaulē bija diagnosticēts osteoartrīts; salīdzinot ar 1990. gadu, slimības izplatība pieaugusi par 113%.
  • Apmēram 73% osteoartrīta pacientu ir vecāki par 55 gadiem, un 60% no sirgstošajiem ir sievietes.
  • Visbiežāk, t.i., 365 milj. pacientu, skarta ir ceļgala locītava. Nākamais izplatītākais osteoartrīts ir gūžas un plaukstas locītavai.
  • 344 milj. osteoartrīta slimnieku ir vidējas vai smagas pakāpes stāvoklis, ko var uzlabot ar rehabilitācijas palīdzību.

 


Par Rīgas 2. slimnīcu

Rīgas 2. slimnīca ir vienīgā ārstniecības iestāde Daugavas kreisajā krastā, kas sniedz neatliekamo medicīnisko palīdzību traumu gadījumos un plānveida ortopēdisko ārstēšanu dažādām kaulu un locītavu slimībām.