Šobrīd Latvijā uzņēmumiem pieejamās atbalsta programmas piedāvā iespēju uzsākt vai turpināt digitalizācijas ceļu un ieviest jaunus tehnoloģiju risinājumus, kas celtu uzņēmuma kopējo izaugsmi un konkurētspēju. Vairākums jautājumu tomēr paliek: ko darīt, kāpēc darīt un ko par to saka citi.
Latvijas IT klastera Eiropas Digitālās inovācijas centra (EDIC) ietvaros uzsākam uzņēmumu pieredzes stāstu sēriju un kā pirmo uz sarunu aicinājām valdes locekli Kristapu Loču, kura pārstāvētā Rīgas 2. slimnīca nule pabeigusi pirmo iesniegto digitalizācijas projektu.
“Tas, manuprāt, jau ir pašsaprotami, ka ir jāievieš maksimāli daudz risinājumu, kas palīdz ikdienas darbā, jo sevišķi tos, kas ceļ efektivitāti un produktivitāti,” Kristaps atbild, kad vaicājam, ko viņš domā par digitalizāciju, pašlaik, iespējams, populārāko vārdu biznesa vidē. “Veselības nozarei ir milzīgs potenciāls digitalizēties, un arī mēs to gribam īstenot daudz straujāk – soli pa solim iet uz priekšu”.
Rīgas 2. slimnīcas starts LIAA procesu digitalizācijas atbalsta programmā līdz ar to nav pārsteigums. Viņu projekta centrā ir Centrālās sterilizācijas nodaļas digitalizācija, ieviešot risinājumu, kas uzskaita un dokumentē izmantoto instrumentāriju, kā arī nodrošina šī instrumentārija efektīvu plānošanu operācijām, tādējādi daļēji automatizējot visu slimnīcas instrumentārija aprites ciklu. Kā norāda Kristaps, viņu projekts ir “kritiski svarīgs, jo tieši Centrālās sterilizācijas nodaļa pirms operācijām veic visu instrumentu sterilizāciju, nodrošinot, ka tie ir sterili un nenodara potenciālu kaitējumu pacientam. Tas ir tehnisks process, kas līdz šim bija manuāls darbs, apgrūtinot visas nodaļas instrumentu plūsmas un uzskaites caurspīdīgumu. Ar digitāla risinājuma palīdzību šis process tiek sakārtots, atbrīvojot darbinieku resursus viņu tiešajiem pienākumiem, kas ir veikt instrumentu sterilizāciju, nevis to uzskaiti. Tā ir milzīga pievienotā vērtība mums kā uzņēmumam”.
Slimnīca ir arī vieni no pirmajiem, kas ir saņēmuši EDIC atzinumu par projekta veiksmīgu īstenošanu, un uzņēmuma veiksmes pamatā ir spēja iedziļināties pieteikuma rakstīšanā un operatīvi reaģēt uz izmaiņām. “Kopumā pieteikšanās process EDIC ceļakartēm ir viegls,” Kristaps noteic, “aizpildām testu, sagatavojam pieteikuma specifikāciju un iegūstam gala rezultātu. Protams, gribējās projektu realizēt ātrāk, un mēs sākotnēji kā pirmo būtu iesnieguši citu projektu, ja zinātu gaidīšanas laiku, taču esam priecīgi, ka esam ieviesuši arī šo risinājumu un tas strādā. Saprotam, ka pieteikumu apjoms ir liels un paiet laiks, kamēr tos var kvalitatīvi apstrādāt.”
Tikmēr Kristaps novērtē mijiedarbi, kas veidojas starp uzņēmumu un EDIC un LIAA ekspertiem: “Savā pusē strādājām tā, lai no mums nekas nekavētos – kā saņēmām atgriezenisko saiti no EDIC vai LIAA, tā burtiski nākamajā dienā identificējām savus soļus un izsludinājām savus konkursus, ja tas bija nepieciešams, un darbojāmies tālāk. Vērtīga bija arī ekspertu palīdzība sasniedzamo rezultātu definēšanā – viņu atbalsts un zināšanas ļauj pašam uzņēmumam skaidri saprast, kāds būs no risinājuma iegūtais rezultatīvais ieguvums.”
Viegls un ātrs esot bijis arī risinājuma ieviešanas process, kas notiek jau pēc projekta apstiprināšanas LIAA. “Bijām izdarījuši savu mājasdarbu – veikuši priekšizpēti, kas šādus produktus piedāvā. Arī darbinieki runāja ar citu slimnīcu darbiniekiem par to, kas ir viņu programmu plusi un mīnusi. Šāda veida risinājumiem Latvijā patiesībā nav daudz piegādātāju, tas ir gana specifisks un orientēts uz medicīnas iestādēm, līdz ar to arī pašiem piegādātājiem bija skaidrs, ko gribam, un nekas nebija papildus jāskaidro par sterilizācijas instrumentārija uzskaites procesiem. Protams, bija savi izaicinājumi, kā jau katrā jaunā projektā, bet tā kā tas jau no paša sākuma bija ļoti fokusēts uz konkrētu procesu, to varējām ieviest bez liekas aizķeršanās,” Kristaps uzteic sadarbību ar risinājuma tehnisko nodrošinātāju.
Līdz ar projekta noslēgumu Rīgas 2. slimnīca kaļ nākamos plānus. Kā jaunākais projekts, kas nu jau gaida EDIC izvērtējumu, ir infrastruktūras uzlabojumi, kas ļautu modernizēt serveru sistēmu un tādējādi uzlabot pakalpojumu nodrošinājumu slimnīcā, tostarp 24/7 darbību, pacientu plūsmas apriti, kā arī kiberdrošību un atbilstību Vispārējai datu aizsardzības regulai.
“Noteikti visiem uzņēmumiem iesaku pieteikties šim atbalstam,” Kristaps iedrošina citus uzņēmumus sekot viņu piemēram. Veiksmīga pieteikuma sagatavošanai, lai viss raiti ietu uz priekšu, pamats ir skaidra projekta ideja, ko grib darīt. ” Ir daudz iespēju, kur meklēt un uzsākt šo ceļu. Var digitalizēt manuālu procesu, kas dārgi izmaksā. Var meklēt tos procesus, kas atvieglo cilvēkiem darbu. Var identificēt arī trūkstošos cilvēkresursus vai tehniskos uzdevumus, kurus iespējams aizvietot ar digitāliem risinājumiem. Var arī uzrunāt IT uzņēmumus, kāds ir viņu redzējums un idejas procesu uzlabošanai, vai piedalīties EDIC rīkotajā Kickstart digitalizācijas treniņā. Arī pats digitālā brieduma tests mazliet pasaka priekšā, kuri procesi kavē attīstību.”
Tam seko izpratne par tehnoloģisko nodrošinājumu: savām risinājuma vēlmēm un finansiālajām iespējām, kā arī tirgus piedāvājumu. “Ir jāuzbur sava vīzija, kā es gribētu, lai viss maksimāli vienkāršāk strādā, un tad ar to veidot tirgus priekšizpēti un potenciāli piemeklēt jau pirmos risinājumus, kur finanšu iespējas satiekas kopā ar funkcionālajām iespējām. Mums vēl bija arī publiskais iepirkums, kas noteica gala rezultātu, bet šāda risinājuma apzināšanās ļāva realizēt arī mūsu vēlmes.”
Vēl gan esot tas vissvarīgākais solis pašā sākumā. Nebaidīties un iet darīt.
Rakstu finansē Eiropas Savienība un Eiropas Savienība – NextGenerationEU. Tomēr paustie uzskati un viedokļi ir tikai autora(-u) uzskati un viedokļi un ne vienmēr atspoguļo Eiropas Savienības vai Eiropas Komisijas uzskatus un viedokļus. Par tiem nav atbildīga ne Eiropas Savienība, ne Eiropas Komisija.
