Rīgas 2. slimnīca ir vienīgā ārstniecības iestāde Daugavas kreisajā krastā, kas sniedz valsts apmaksātu diennakts neatliekamo palīdzību, ja notikusi trauma, kas saistīta ar kaulu, locītavu, muskuļu un cīpslu bojājumiem, – lūzumi, mežģījumi, saišu sastiepumi, plīsumi. Šeit tiek ārstētas arī brūces, kas saistītas ar saišu un cīpslu bojājumiem. Tā ir mūsu ikdiena.
Vasarā traumas biežāk gūst aktīvie cilvēki. Skaidrojums gaužām vienkāršs – ārā laiks kļūst siltāks, dienas – garākas, cilvēki – možāki. Sākas arī atvaļinājumi, vairāk brīvā laika, vairāk dažādu fizisku aktivitāšu, vairāk pārgalvības un mazāk piesardzības. Braukšana ar velosipēdiem, motocikliem, skrejriteņiem, atpūta pie dabas, grila sezona, alkohols, notiek remonti mājās, dārza darbi… Šad un tad gadās iepļaut kājā, tāpēc ir svarīgi, lai būtu atbilstoši apavi – slēgti, kuriem purngali ir pietiekami izturīgi un kuros kāja ir labi fiksēta, nevis sandales. Reizēm kāds nokrīt no koka zara vai no pieslietām kāpnēm, vai no jumta, kuru domājis remontēt. Kundzes gados, kurām ir osteoporoze, mazgājot logus un mainot aizkarus, pakāpjas uz krēsliem, kas ļogās, tāpēc krīt un gūst lūzumus. Savukārt jaunāki cilvēki daudz brīvā laika pavada sportiskās aktivitātēs: lec, skrien un arī krīt – it sevišķi tie, kas ikdienu pavada birojā un, speciāli negatavojoties, pēkšņi uzsāk aktīvi sportot. Notiek arī pilnīgi negaidītas traumas – kā saka, nelaime nenāk brēkdama. Piemēram, šāds neparasts gadījums: sieviete pastaigājas pa pludmali, un pēkšņi no jūras puses viņai virsū uzbrauc desmitgadīgs puika ar ūdensmotociklu, kuru nav spējis novaldīt, un salauž sievietei apakšstilbu.
Kad trauma notikusi, bieži vien cilvēki samulst: kā rīkoties tālāk; ko drīkst darīt pats, kad saukt neatliekamo medicīnisko palīdzību; varbūt tomēr nogaidīt un ārstēties mājās?
Mēģināsim uz šiem jautājumiem atbildēt, apskatot biežākos traumu veidus.
Šajā gadījumā neatliekami jāvēršas pie ārsta pēc palīdzības. Par lūzumu var liecināt vairākas pazīmes. Piemēram, traumas gūšanas brīdī tieši lūzuma vietā uzreiz rodas stipras sāpes, kas nepāriet. Nākamais simptoms ir traucētas kustības locītavās, nevar slogot traumēto roku vai kāju. Un, visbeidzot, traumas vietā ir tūska. Ja lūzums ir ar kaula fragmentu nobīdi, tad var redzēt, ka cietusī kāja vai roka, vai locītava ir deformēta. Cilvēks ir spiests roku vai kāju novietot tādā stāvoklī, lai tā pēc iespējas mazāk sāpētu. Šādos gadījumos vajadzētu uzreiz doties uz traumu punktu. Tur veic rentgenizmeklējumu, ārsts nosaka diagnozi, un pacientu var sākt ārstēt. Tas ir ideālais variants. Bet, ja cilvēks gribējis nogaidīt, jo, iespējams, viņam ir augsts sāpju slieksnis un viņam šķiet, ka nav nemaz tik traki, nevajadzētu gaidīt ilgi. Ja nākamajā dienā tik un tā ir sāpes un tās nemazinās, jādodas pie traumatologa. Daudz labāk ir atbraukt pie ārsta un konstatēt, ka lūzuma nav, nevis ierasties pēc trim četrām dienām un secināt, ka lūzums ir.
Pirmā palīdzība. Vajadzētu pacelt cietušo roku vai kāju uz augšu, lai tūska mazinātos. Var pielikt vēsu priekšmetu uz 20 minūtēm, pēc tam pusstundu ir pārtraukums, un tad atkal pieliek vēsu priekšmetu. Vadlīnijās iesaka cietušo vietu nekustināt. Ja lauzta ir roka, to vajadzētu iekārt lakatiņā. Ja lauzta ir kāja, tad pārvietojoties jāizmanto kruķi. Ja pēc traumas ļoti sāp un ir radušās aizdomas par lūzumu, nav iespējams pārvietoties, tad jāsauc neatliekamās medicīniskās palīdzības brigāde, zvanot pa tālruni 113.
Kādi būs ieguvumi? Pirmais – medicīnas darbinieks uzreiz novērtēs situāciju, kāds varētu būt bojājums. Otrais – viņš var atsāpināt, injicēt medikamentus, lai cilvēkam nav jāmokās. Trešais – atbilstoši iespējamai diagnozei pacientam var nofiksēt kāju vai roku. Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta rīcībā ir speciālas šinas, kā arī nestuves un matrači. Mediķi pacientu var transportēt guļus stāvoklī, tāpēc vairs nekas netiks traumēts, kas nav iespējams, cietušo vedot ar privāto automašīnu. Ceturtais – neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta auto cietušo līdz slimnīcai nogādā patiešām ātri, jo tai atļauts braukt ar lielāku ātrumu. Piektais ieguvums –pacientu aizved uz pareizo medicīnas iestādi, kas tajā dienā var sniegt nepieciešamo palīdzību. Savukārt, ja cilvēku uz slimnīcu ved tuvinieki vai draugi, kas ne tik perfekti orientējas veselības aprūpes sistēmā, viņi mēdz aizbraukt uz neīsto medicīnas iestādi.
Reizēm cilvēki uzskata, ka, ierodoties traumu punktā vai uzņemšanas nodaļā ar ātrajiem, traumatologs viņu apskatīs uzreiz, bet, ja uz turieni aiztransportē radinieks, nāksies gaidīt garā rindā. Tā varbūt no malas izskatās, taču nav taisnība. Noteicošais vienmēr ir traumas smagums un iespējamā turpmākā traumas ietekme uz ārstēšanu. Piemēram, cilvēku ar vaļēju lūzumu ārsts noteikti apskatīs uzreiz.
Arī ārstēšanas taktika ir atkarīga no lūzuma vietas un rakstura, svarīgi, cik fragmentos kauls salūzis un vai lūzumam ir nobīde.
Lai kauls sadzītu, lūzuma vietai jābūt nekustīgai. Tāpēc pacientam tiek likts ģipsis vai kauls tiek fiksēts ar metāla implantiem. Savukārt, lai muskuļi neatrofētos, lai locītavas nekļūtu stīvas un roka vai kāja pilnībā atgūtu funkcijas, svarīgas ir kustības. Tāpēc ģipsis tiek turēts tik, cik nepieciešams, un pēc tam notiek aktīva kustību terapija. Otrs variants – ja lūzumu veiksmīgi izoperē un uzreiz izdodas to stingri saskrūvēt, nofiksēt, tad cietušo vietu var sākt kustināt jau nākamajā dienā pēc ķirurģiskās iejaukšanās. Tagad daudzas operācijas notiek rentgena kontrolē, tiek veikti nelieli griezieni, tāpēc operācija ir mazāk traumatiska. Lūzuma stabila fiksācija ļauj cilvēkam ātrāk atsākt ekstremitātes kustības, tā veicinot asinsriti, mazinot tūsku un atjaunojot normālu kustību apjomu.
Pacientus parasti interesē, kādus uztura bagātinātājus vai medikamentus lietot, lai kauls ātrāk un veiksmīgāk saaugtu. Nav tādu preparātu! Potenciāli pastāv iespēja sagādāt kaulu saaugšanu veicinošus proteīnus, ko ārsts operācijas laikā var ievadīt tieši lūzumā, bet to dara reti. Galvenais, kas nosaka lūzuma saaugšanas ātrumu, ir mūža gadi. Jo jaunāks cilvēks, jo labāk lūzuma vieta sadzīst. Piemēram, gadu vecam bērnam atslēgas kaula lūzums saaug divās nedēļās, savukārt pieaugušam cilvēkam tā sadziedēšanai nepieciešamas 6–8 nedēļas. Kaula sadzīšanas ātrums ir atkarīgs no kaula lieluma. Jo lielāks kauls, jo ilgāk tas dzīst. Piemēram, lielākais kauls cilvēkam ir ciskas kauls, kas var dzīt sešus mēnešus vai pat gadu. Kaula sadzīšanas ātrumu nosaka arī traumas smagums. Jo augstākas enerģijas trauma bijusi, jo lēnāka sadzīšana. Lūzumi saaug sliktāk, ja ir kādas blakus slimības vai cilvēks ir smēķētājs. Īpaši negatīvi smēķēšana ietekmē apakšējo ekstremitāšu sadzīšanu.
Pacienti varētu papildus uzņemt kalciju un D vitamīnu, taču zinātniski nav pieradīts, ka šie preparāti sekmētu kaulu sadzīšanu.
Šajā gadījumā ieteicams ievērot tādus pašus pirmās palīdzības pamatprincipus kā lūzuma gadījumā, kas tiek izmantoti arī sporta medicīnā. Tātad vispirms – miers. Pēc traumas pāris minūtes ar cietušo kāju neko nedarīt. Pēc tam viegli mēģināt kustināt, un tad jau var novērtēt, cik liela ir trauma. Otrs princips – traumēto potīti novieto augstāk par gurniem, lai uzlabotu limfas atteci un mazinātu tūsku. Trešais princips – aukstums uz cietušās vietas. Tas samazina tūsku un tādējādi arī sāpes. Pirmajās 10 minūtēs iedarbība ir visefektīvākā. Der jebkas auksts. Piemēram, tekošs krāna ūdens, aukstumpaka, kas ietīta plānā audumā, vai jāuzziež atvēsinošs gels. Var uzpūst sportistiem domāto aukstuma aerosolu – tikai jāatceras, ka, uzpūšot par daudz vai no pārāk tuva attāluma, ādu var apsaldēt. Aukstumkūre jāatkārto: tātad viena epizode, paiet 15–20 minūtes bez aukstuma terapijas, un tad otra epizode.
Ceturtais princips – potīte jāfiksē ar elastīgo saiti. Piektais princips – jādodas pie traumatologa! Ja ir parasts potītes sastiepums, tad pirmā diennakts ir grūtākā, un pēc tam ar katru dienu sāpes mazinās. Savukārt, ja ir potītes lūzums, tad sāp tāpat vai vēl vairāk.
Vasaras traumu arsenālā tās nav retums. Gadās ar basu pēdu uzkāpt stiklam vai naglai, gadās arī savainoties ar dažādiem darba instrumentiem. Lai no tā izvairītos, pirmajā vietā ir profilakse – nestrādāt alkohola reibumā, lietot darba cimdus un citus aizsardzības līdzekļus, ievērot darba drošību, it īpaši strādājot ar elektriskajiem instrumentiem vai augstumā.
Pirmā palīdzība. Ja ir griezta vai plēsta brūce – nekādu jodu, nekādu zeļonku (briljanta zaļo) un nekādu spirtu!
Ja stipri neasiņo, tad var pārdesmit sekundes pagaidīt, lai asinis patek, jo šādā veidā brūce tiek izskalota, un tad uzlikt spiedošu pārsēju. Ja roka vai kāja, kura ir satraumēta, ir ļoti netīra un brūce nav liela, tad vislabākais būtu to nomazgāt ar ūdeni un ziepēm, uzlikt tīru, spiedošu pārsēju, un viss. Savukārt, ja brūce ir lielāka, dziļa vai plata un stipri asiņo, tad pirmais uzdevums ir pēc iespējas ātrāk uzlikt spiedošu pārsēju, lai nezaudētu daudz asiņu, un jābrauc pie traumatologa uz traumu punktu vai uzņemšanas nodaļu.
Kā pacientam slimnīcā var palīdzēt? Mediķi brūci izskalo, izmantojot atsāpināšanas līdzekļus. Preparātu apspricē ap brūci, un pēc tam to var rūpīgi izskalot, kas nav iespējams mājās, jo vienkārši ļoti sāp. Kādreiz brūces nākas tīrīt arī ar skalpeļa palīdzību. Šādos gadījumos vai arī tad, ja brūce ir liela, pacientam dod narkozi. Tad var arī izpētīt, vai nav kas bojāts brūces dziļumā. Parasti cieš fascijas un muskuļi, dažkārt arī cīpslas, un, ja tās nesašuj, tiek traucēta ekstremitātes funkcija. Piemēram, vairs nevar saliekt vai iztaisnot pirkstu.
Kādus ārstniecības līdzekļus turpmāk izmantot, lai brūci sadziedētu, var noskaidrot, konsultējoties ar ārstu, jo ir vairākas brūču dzīšanas stadijas un katrai no tām piemērotas īpašas ziedes, geli, pārsēji un plāksteri.
Tās ir īpašas. Kāpēc? Jo tās slikti dzīst. Un slikti dzīst tāpēc, ka, pirmkārt, suņa zobu galos var būt dažādi mikrobi, kas iekļūst dziļi brūcē, otrkārt, brūces malas ir plēstas, vairāk traumētas. Kā rīkoties? Ja rokā vai kājā iekampis mājas suns (tātad, visticamāk, vakcinēts pret trakumsērgu!) un brūces ir nelielas, vajag ļaut, lai asinis kādu brītiņu patek, pēc tam nomazgāt brūci ar ziepēm un ūdeni un uzlikt sterilu pārsēju. Tāpat mediķi to dara slimnīcā – dezinficē apkārtējo ādu un uzliek pārsēju. Suņa kostas brūces netiek šūtas, tās atstāj vaļā, lai dabiskā veidā iztīrās. Atsevišķas šuves tiek uzliktas tad, ja ir lielas brūces un potenciāli var veidoties kosmētisks defekts. Šādos gadījumos drošības dēļ pacientam iesaka lietot antibiotikas. Arī tad, ja ir dziļas brūces un tās pieskaras kaulam, pacientam būtu jālieto antibiotikas, lai potenciālā infekcija neizplatītos tālāk.
Apdegums no apdeguma atšķiras. Ja ir termisks apdegums, kuru radījusi liesma, karsts ūdens, karsta eļļa, karsts priekšmets, pirmā palīdzība ir auksts ūdens, kas aptur karstuma iedarbību uz audiem. Cietušo ekstremitāti – roku vai kāju – var paturēt aukstā ūdenī, vasarā var iebrist piemājas dīķī vai pastāvēt desmit minūtes dušā zem vēsa ūdens. Ūdens apdegumu nelikvidēs – apdegums būs, bet ne tik dziļš kā tad, ja cietušo vietu neatdzesē. Tikai jāatceras, ka šai procedūrai nozīme ir pirmās 20 minūtes pēc traumas iegūšanas. Ja šajā laikā cietušo vietu nepaspēj atdzesēt, tad vēlāk to darīt vairs nav jēgas. Pēc tam uz cietušās vietas drīkst uzpūst pantenolu, jo tas brūci dezinficē un nosedz, neļaujot iekļūt infekcijai. Pantenola putas domātas kā vienreizējas lietošanas preparāts, lai sniegtu pirmo palīdzību. Jāsaprot, ka nav nozīmes pantenola putas pūst arī otrajā un trešajā dienā pēc apdeguma – tās neko neārstē! Mājās dziedējot virspusējus apdegumus, vajadzētu uz brūces uzlikt sterilu marlīti. Nelielu apdegumu gadījumā der arī preparāti, kas satur koloidālo sudrabu, kam piemīt plaša spektra pretmikrobu iedarbība, un hialuronskābe, kas veicina dzīšanu.
Ja apdegums sāp, zināmā mērā tas ir pat labi, jo sāp virspusējie apdegumi. Savukārt, ja apdegums vairs nesāp, tas nozīmē, ka ir skarti nervi un tas ir dziļš. Šādos gadījumos nekavējoties jādodas uz Apdegumu centru, kas atrodas Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionārā “Biķernieki” – tas ir vienīgais šāds specializēts centrs Baltijā, kurā konsultācijas uzņemšanas nodaļā iespējams saņemt visu diennakti.
Reizēm pacienti vaicā, ko darīt ar bullām jeb pūšļiem, kas parādās apdeguma vietā. Vadlīnijās rakstīts, ka tie obligāti jānoņem, bet – tikai stacionāra apstākļos. Jo pirmajās dienās pūslis ir kā bioloģiskais aizsargs, kas neļauj brūcē iekļūt infekcijai, taču pēc trim četrām dienām serozais šķidrums pārvēršas par strutainu šķidrumu. Čūlas kupols – ādas virsējais slānītis – ir aizgājis bojā un pats var kļūt par infekcijas avotu.
Vasarā dažkārt gadās pamatīgi apdedzināties arī ar latvāņa sulu. Tas būs ķīmisks apdegums. Arī šajā gadījumā galvenais ir liet uz cietušās vietas ūdeni, lai no ādas noskalotu latvāņa sulu. Skalošana jāturpina 15–20 minūtes. Pēc tam uz ādas var uzklāt cinka ziedi un pārsiet brūci ar marles pārsēju. Cinka ziede labi sausina ādu, kas latvāņa sulas izraisīta apdeguma gadījumā ir būtiski. To var lietot arī nākamajās dienās.
Tipiskākā pacientu kļūda, kas atkārtojas gadu no gada un katru vasaru, ir – cilvēks pēc traumas uzreiz nevēršas pie ārsta. Kaut ko gaida – gaida, kad pāries. Vai arī iedomājas, ka dakteris viņu bārs par neuzmanību vai ka būs jāmaksā lielas summas.
Akūtu traumu gadījumā valsts apmaksātu palīdzību var saņemt medicīnas iestādēs, kurām ir attiecīgs līgums ar Nacionālo veselības dienestu. Vienīgi būs jāsamaksā noteiktais pacienta līdzmaksājums. Par vizīti pie ārsta pacienta līdzmaksājums ir 4 eiro. Ja nepieciešams rentgena izmeklējums, tad papildus būs jāmaksā 3 eiro. Rīgā visu diennakti palīdzību var saņemt gan abās specializētajās slimnīcās – Rīgas 2. slimnīcā Ģimnastikas ielā 1 un Traumatoloģijas slimnīcā Duntes ielā 22, gan Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionārā “Gaiļezers” Hipokrāta ielā 2 (ja ir traumas) un stacionārā “Biķernieki” Lielvārdes ielā 68 (ja ir apdegumi). Savukārt, ja traumu guvis bērns, tad jādodas uz Bērnu klīnisko universitātes slimnīcu Vienības gatvē 45. Ja atrodaties tālāk no Rīgas, tad pēc palīdzības var vērsties arī reģionālo slimnīcu uzņemšanas nodaļās.
Papildu informāciju par pacientu līdzmaksājumiem un iestādēm, kur var saņemt valsts apmaksātu neatliekamo palīdzību, var iegūt Nacionālā veselības dienesta mājaslapā www.vmnvd.gov.lv.
Papildus informāciju, kad nepieciešams zvanīt uz ārkārtas tālruni 113 var atrast Neatliekamās medicīniskās palīdzības mājas lapā www.nmpd.gov.lv
Tipiskais pacients, kurš 2020. gada vasarā vērsās pēc palīdzības Rīgas 2. slimnīcā
*MAIJĀ. 30–39 gadus vecs vīrietis ar pēdas vai ceļa locītavu saišu sastiepumiem un brūcēm. To veicina aktivitāšu pieaugums siltajā laikā – sportošana, pārvietošanās ar velosipēdiem, skūteriem, dārza darbi.
JŪNIJĀ. 30–34 gadus vecs vīrietis ar brūcēm, kuras gūtas, strādājot dārzā, pļaujot, trimmerējot, remontējot māju vai dzīvokli. Ir arī suņu kostas brūces, apdegumi.
JŪLIJĀ. Visvairāk traumu. Tipiskais pacients atkal ir 30–39 gadus vecs vīrietis ar apakšdelma lūzumiem. Galvenie iemesli – pārvietošanās ar velosipēdu un motociklu.
AUGUSTĀ. 35–39 gadus vecs vīrietis, tikai šoreiz viņš ir guvis apakšstilba lūzumu pēc kritiena, sportojot vai pārvietojoties ar kādu braucamlīdzekli. Arī veicot mājas un jumta remontdarbus, dažādus uzkopšanas darbus, palīgā ņemot kāpnes. Tipiski ir pārslodzes radīti locītavu iekaisumi, piemēram, tenisa un golfa spēlētājiem.
*Pirms fiziskām aktivitātēm noder iesildīšanās vingrojumi, kas paātrina vielmaiņu un paaugstina muskuļu temperatūru, padarot tos elastīgākus. Tas palielina muskuļu saraušanās ātrumu, samazina traumēšanās risku. Šie vingrojumi palielina arī skābekļa piegādi muskuļiem, kavējot pienskābes veidošanos.
*Pēc fiziskām aktivitātēm jāveic “atsildīšanās” – stiepšanās vingrojumi, kas palīdz izkliedēt pienskābi un citus vielmaiņas blakusproduktus, samazinot to negatīvo ietekmi uz muskuļiem.
Ja notikusi nelaime, gadījies gūt traumu, jāapmeklē slimnīca, nevis jācer uz brīnumiem. Daudzkārt labāk ir lieku reizi atrādīties ārstam, nevis mocīties sāpēs un neziņā.
Lai izdodas sevi pasargāt no traumām, un – skaistu šo vasaru!
Avots: 2021. gada maija veselības žurnāls ārsts.lv Nr. 5 (69)
