Jaunākajā žurnāla “Ārsts.lv” (Nr. 1 (101)) rakstā Rīgas 2. slimnīcas Diagnostiskās radioloģijas nodaļas vadītājs, radiologs Viktors Ļiņovs un rezidenti radioloģijas specialitātē Marina Audrupe un Artis Brokāns stāsta par ultrasonogrāfiju.
Ultrasonogrāfiskā (USG) izmeklēšana ir diagnostiskā metode, kas balstās uz ultraskaņas izmantošanu. Tā ir skaņa, kuras frekvence pārsniedz dzirdamās skaņas frekvenci. Radioloģiskajā diagnostikā pielietotie frekvences diapazoni svārstās no viena līdz 30 Mhz. Lai veiktu ultrasonogrāfijas izmeklējumu, nepieciešama ultrasonogrāfijas iekārta, kas arī veido attēlus, pateicoties iekārtas zondei. Ultrasonogrāfijas zonde var nodrošināt dažādu izstaroto ultraskaņas frekvenču diapazonu, un tā nodrošina divas svarīgas izmeklējuma funkcijas – ultraskaņas raidīšanu un uztveršanu. Šīs funkcijas īsteno, pateicoties zondē esošiem pjezoelektriskajiem kristāliem, kam piemīt spēja konvertēt elektriskos impulsus mehāniskajos ultraskaņas viļņos un otrādi. Ultraskaņas viļņi izplatās pa audiem, tie tiek absorbēti, atspoguļoti vai izkliedēti. Tiem atstarojoties, ar iekārtas analīzes palīdzību veido dinamisku divdimensiju pelēktoņu attēlu, kas atspoguļo cilvēka ķermeņa iekšējos audus un orgānus. Skaņas vilnim, kas sasniedzis dziļākas ķermeņa struktūras, ir nepieciešams ilgāks laiks, lai atgrieztos atpakaļ zondē. Iekārta spēj to atpazīt un veidot attēlu atbilstoši ķermeņa slāņu dziļumam. Iegūtais attēls sniedz plašu informāciju par izmeklējamo orgānu – tā izmēru, formu, struktūru, veselumu.
Ultrasonogrāfija palīdz noteikt arī patoloģijas, kas var būt nesaistītas ar konkrēto orgānu, piemēram, brīvu šķidrumu vēdera dobumā. Ultrasonogrāfiski biežāk izmeklētie apvidi ir – vēdera dobums un iegurnis, kakla orgāni, locītavas, asinsvadi un sirds. Ultrasonogrāfija palīdz noteikt vairākas patoloģijas, sākot ar organiskiem audu bojājumiem un veidojumiem (vēzis), beidzot ar funkcionāliem traucējumiem (urīna retence).
Asinsvadu ultrasonogrāfiju dēvē par doplerogrāfiju. Tā ir plaši izmantota medicīniskās radioloģiskās diagnostikas metode, ar kuru novērtē asins plūsmu dažādās asinsvadu sistēmās.
Pielietojot doplerogrāfiju, iespējams spriest arī par orgāna apasiņošanu, par pašiem asinsvadiem un asins plūsmu tajos. Metode ir balstīta uz Doplera efektu un tā sniedz svarīgu informāciju par asins plūsmas virzienu un ātrumu, mērot skaņas viļņu frekvences izmaiņas, kas atspoguļojas no asins plūsmā esošajām asins šūnām. Pateicoties precīziem asins plūsmas mērījumiem, iespējams noteikt patoloģiskās izmaiņas, kas ietekmē asinsvadu diametru. Ar doplerogrāfijas palīdzību var precīzi noteikt asinsvadu sašaurinājumus (stenozes) vai slēgumus (oklūzijas), ka arī paplašinājumus (aneirismas).
Atšķirībā no tādām attēldiagnostikas metodēm kā datortomogrāfija vai rentgenogrāfija, ultrasonogrāfija sniedz diagnostisko informāciju bez jonizējošā starojuma iedarbības. Tā ir droša diagnostiskā metode, kuras izmantošana pieļaujama arī maziem bērniem un grūtniecēm. Ar doplerogrāfijas palīdzību var precīzi noteikt asinsvadu sašaurinājumus (stenozes) vai slēgumus (oklūzijas), ka arī paplašinājumus (aneirismas). Audos absorbēta ultraskaņa pārvēršas siltumā, kas ultrasonogrāfijas izmeklējuma laikā veidojas niecīgā daudzumā bez kaitīguma cilvēka ķermenim.
Ultrasonogrāfijas izmeklējums ir ātrs un vienkāršs, tas ir nesāpīgs un nekaitīgs pacientam. Šis diagnostiskās radioloģijas izmeklējums ir salīdzinoši lēts un pieredzējuša radiologa rokās augsti informatīvs.
Šīs priekšrocības padara ultrasonogrāfiju par vienu no attēldiagnostikas izvēles metodēm dažādu slimību vai to seku diagnostikā. Nereti ultrasonogrāfiju izmanto, lai izslēgtu patoloģiju un neveiktu papildus izmeklējumus, kam nepieciešami papildus līdzekļi, laiks un bieži apstarošana ar jonizējošo starojumu.
Ultrasonogrāfiskā izmeklēšana ir piemērota mīksto audu izvērtēšanai, bet gaisu saturošām struktūrām un kaulaudiem izmeklēšana ir ierobežota, kā arī audiem, ko piesedz kauli vai gaisu saturošas struktūras, jo ultraskaņas viļņi nespēj tos penetrēt un atgriezties zondē. Izmeklējot kaulus, speciālists var redzēt tikai kaula virsmu un nevar izvērtēt to visā platumā. Kā metodes trūkumu var minēt ierobežotu dziļāku audu un orgānu izmeklēšanu, apgrūtinātu adipozo pacientu izmeklēšanu un nosacīto subjektīvu attēlu interpretāciju (izmeklējuma rezultāts atkarīgs no speciālista pieredzes). Lai iegūtu maksimāli informatīvus un precīzus izmeklējuma rezultātus, nepieciešami augsti apmācīti ultrasonogrāfijas speciālisti.
Ultrasonogrāfijas pielietošana mūsdienu medicīnā neaprobežojas tikai ar diagnostisko funkciju, to plaši pielieto arī, veicot minimāli invazīvas procedūras, piemēram, biopsijas un aspirācijas. Šīs manipulācijas ultrasonogrāfijas kontrolē kļūst precīzākas un salīdzinoši ar konvencionālajām metodēm, tām ir mazāki komplikāciju riski. Šīs procedūras nereti veic ambulatori, tādējādi samazinot nepieciešamību pēc ilgstošas hospitalizācijas.
Ultrasonogrāfijas izmeklējumu iespējams papildināt arī ar elastogrāfiju.
Elastogrāfija ir tehnoloģija kas, pateicoties ultraskaņas viļņiem, palīdz noteikt dažādu audu elasticitāti, kas ir būtisks faktors vairāku patoloģiju diagnostikai. Piemēram, to bieži pielieto aknu cirozes vai fibrozes diagnostikā, nosakot slimības smaguma pakāpi un dinamiku.
Mūsdienās iespējams veikt ultrasonogrāfijas izmeklējumus ar kontrastvielu. Tie pēc būtības ir gaisu saturoši mikroburbuļi, kas, ievadot cilvēkā asinsritē, tiek izelpoti tuvāko stundu laika pēc ievadīšanas. Arī ultrasonogrāfijā pielietotā kontrastviela ir cilvēka organismam nekaitīga. Kontrastviela palīdz atšķirt labdabīgus veidojumus no ļaundabīgiem, izvērtēt procesa izplatību un smaguma pakāpi.
Ultraskaņas apvienošana (FUSION) ar citām attēlveidošanas metodēm kā datortomogrāfiju vai magnētisko rezonansi sniedz iespēju jaunām diagnostiskās radioloģijas metodēm. Apvienojot to stiprās puses, tiek nodrošināta kopēja izpratne par pacienta anatomisko uzbūvi un patoloģijas esamību. Tas palīdz precīzi kontrolēt procesu dinamiku, kā arī ultrasonogrāfijas kontrolē precīzāk veikt invazīvas procedūras.
Ultrasonogrāfiju, kā arī citas radioloģijas nozares lielā mērā uzlabo mākslīgā intelekta iekļaušana. Lai uzlabotu USG izmeklējuma diagnostiskas potenciālu, mašīnmācīšanās algoritmu izveidošanai izmanto lielus datu kopu apjomus. Pētījumi apliecina, ka mākslīgais intelekts spēj uzlabot dažādu slimību atpazīšanu, tādējādi nodrošinot precīzāku un savlaicīgāku diagnostiku. Mākslīgā intelekta un pieredzējuša radiologa kombinācija var ievērojami uzlabot USG diagnostikas jutību un precizitāti.
Uz valsts apmaksātu ultrasonogrāfijas izmeklējumu var nosūtīt jebkurš ārsts, kurš ir reģistrēts ārstu reģistrā. Jāpiebilst, ka ultrasonogrāfijas izmeklējumu var veikt arī bez ārsta nosūtījuma pēc paša pacienta iniciatīvas. Tādos gadījumos pacients nevar pretendēt uz valsts apmaksātu pakalpojumu.
Lielākoties ultrasonogrāfijas izmeklējumu izmanto kā primāru izmeklēšanas metodi un atkarībā no atradnes nosaka turpmāko izmeklēšanas taktiku. Bieži nozīmē stāvokļa kontroli ar ultrasonogrāfiju, tas ir – izmeklējumus jāatkārto noteiktos laika intervālos. Vairāku slimību profilaksei ultrasonogrāfijas izmeklējumu var veikt reizi piecos gados sijājošas diagnostikas nolūkos. Vairākkārt atkārtoti ultrasonogrāfiskie izmeklējumi cilvēka veselībai nav kaitīgie, jo tiem nav negatīvas iedarbības uz cilvēka organismu.
Ultrasonogrāfijas izmeklējumus var veikt jebkurš ārsts radiologs vai cits speciālists, kurš apguvis ultrasonogrāfijas metodi un ir sertificēts veikt šo izmeklējumu.
Šobrīd vairāku specialitāšu izglītības programmas iekļauj ultrasonogrāfiju, kas ļauj veikt šo izmeklējumu, ņemot vērā speciālista kompetenci.
Izmantotā literatūra:
1. Block, B. (2019). Abdominal Ultrasound: Step by Step (2nd ed.). Private Practice: Braunschweig, Germany.
2. Khalid, G.A. (2012b). The Effect of Doppler Phenomenon on the Speed of Blood Flow. Al-Khwarizmi Engineering Journal, [online] 8(4), pp.26–39. Available at: https://alkej.uobaghdad.edu.iq/index.php/alkej/article/view/145.
3. Carovac, A., Smajlovic, F. and Junuzovic, D. (2011). Application of Ultrasound in Medicine. Acta Informatica Medica, 19(3), p.168. doi:10.5455/aim.2011.19.168-171.
4. Stoll, J. (2012). Ultrasound fusion imaging. Perspectives in Medicine, [online] 1(1), pp.80–81. doi:https://doi.org/10.1016/j.permed.2012.05.004.
5. Park SH. Artificial intelligence for ultrasonography: unique opportunities and challenges. Ultrasonography. 2021 Jan;40(1):3-6. doi: 10.14366/usg.20078. Epub 2020 Nov 3. PMID: 33227844; PMCID: PMC7758099.
