Īslaicīga pārprofilēšana par Covid-19 stacionāru ar 150 gultas vietām.

Saskaņā ar Rīgas pilsētas pašvaldības tiešās līdzdalības kapitālsabiedrības izvērtējumu, kas apstiprināts ar Rīgas domes 15.12.2015. lēmumu Nr. 3345, SIA «Rīgas 2. slimnīca» vispārējais stratēģiskais mērķis ir sniegt stacionāros un ambulatoros (tai skaita veselības aprūpe mājās) veselības aprūpes pakalpojumus un sociālā darba pakalpojumus Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā un veicināt Rīgas pilsētas iedzīvotāju veselīgu dzīvesveidu.

2004. gada 1. novembrī Rīgas 2. slimnīca tiek reģistrēta komercreģistrā kā Rīgas pašvaldības sabiedrība ar ierobežotu atbildību, 2016. gada 11. janvārī – SIA «Rīgas 2. slimnīca».

2001. gadā slimnīca ir sertificēta Veselības statistikas un medicīnas tehnoloģiju aģentūrā, tā atbilst Ministru kabineta 2009. gada 20. janvāra noteikumiem Nr.60 “Noteikumi par obligātajām prasībām ārstniecības iestādēm un to struktūrvienībām”.

Kopš 1959. gada gaišajā piecstāvu celtnē rit slimnīcas ikdiena. Ēkai saglabāts vēsturiski ārējais veidols. Telpas rekonstruētas, to izvietojums mainīts. Veikti daudzi pārveidojumi, lai sekmīgi varētu strādāt mediķu kolektīvs un labi justos pacienti.

Ēka, kurā pašlaik ārstniecisko darbību veic Rīgas 2. slimnīca, celta 1911. gadā. Vispirms šeit bijis pansionāts trūcīgajiem Rīgas iedzīvotājiem, vēlāk vairākus gadus darbojies kara hospitālis.

Ārstes Skaidrītes Šūtavas stāstījumos gūtas interesantas ziņas par slimnīcas darbību no tās pirmsākumiem. Pirmais galvenais ārsts bijis profesors Vilis Purmalis (1927–1989), kurš piemērojis ēkas telpas slimnīcas vajadzībām. Ārstniecību turpinājis attīstīt otrs galvenais ārsts Filips Sagalovskis. No slimnīcas atvēršanas dienas līdz aiziešanai pensijā, šeit strādāja viena no slavenākajām terapeitēm Latvijā — Skaidrīte Valdovska, kuras darbu atzinīgi vērtēja gan valdība, gan pacienti.

Medicīnas studentu praksi vadījis pasaulē pazīstamais profesors Eduards Žeidurs (1918-1987). Profesors ieviesis elastīgas un saspriegtas konstrukcijas traumatoloģijā un ortopēdijā, publicējis ap 100 zinātniskajiem darbiem. Slimnīcā praktizējuši un vēlāk par vadošiem speciālistiem medicīnas jomā kļuvuši vairāki slimnīcas bijušie ārsti. Piemēram, dr. Artūrs Blaus, dr. Andrejs Skaģers, dr. Zigmunds Kovaļčuks, dr. Valdis Zatlers, dr. Valdis Andersons un citi.